Šobrīd Latvijā ir vairāki tūkstoši NVO (2005. gada oktobrī Latvijā ir 9405 nelikvidētas sabiedriskās organizācijas2), un tās darbojas visā Latvijā dažādās jomās, piemēram, dzīvnieku aizsardzība, cilvēktiesības, seksuālās minoritātes, bēgļi, vides aizsardzība, pacientu aizsardzība u.c.

Vai vispār vērts iesaistīties organizāciju darbībā? Protams, nekas nemainīsies jau rīt, bet tomēr dzīves kvalitāte var uzlaboties ilgtermiņa skatījumā. Turklāt, mēs neesam izolēti no cilvēkiem, kurus uzskatām par sociāli nelabvēlīgiem (piemēram, no alkohola vai narkotikām atkarīgie), un izolēšanās mani tas neskar nerisina problēmu. Lai kā - es nezinu, kas ar mani var notikt rīt. Viens variants ir domāt, ka ar mani sliktais nekad nenotiks, bet patiesībā – jebkas ar mums katru var notikt.

Iespējas līdzdarboties pastāv 24 stundas diennaktī!! Piemēram, es palīdzu kādam pāriet ielu, es apciemoju attālu tuvinieku, kurš ir vientuļš. Piemēram, redzu, ka ir nolauzta ceļazīme, un man ir divas iespējas: 1) izlikties, ka to neredzu, 2) atrast, kas par to atbild un paziņot (jo ne vienmēr konkrētā institūcija var laikus nepilnības pamanīt). Iespējams, šīs ceļazīmes neesamības gadījumā var notikt avārija.

Vai arī – redzu, ka kanalizācijas lūkai nav vāka. Arī šajā gadījumā es varu teikt savu viedokli. Nav jau katru dienu jāpiedalās nopietnās svarīgās sēdēs un sabiedriskajās apspriedēs. Līdzdalības sākas ar minimālo. Es daru mazās lietas, kuras kopumā maina vidi (sociālo, ekonomisko), sabiedrību kopumā.3

Kas ir pilsoniska sabiedrība? Vai varu ko darīt, ja neapmierina, kā pret mani izturas darbā? Kā varu risināt problēmas, kuras pastāv manā rajonā? Ko darīt, ja neapmierina slimnīcas sniegtie pakalpojumi? Viens variants - sēdēt malā un sūdzēties par to; otrs – problēmu risināt vienatnē; trešais – apvienoties cilvēku grupā, kurai ir konkrēts mērķis - risināt jautājumu kopā.

Mēs varam sadarboties savu un kopīgo jautājumu risināšanai. Tomēr daudzi atsakās no sadarbības, daudzi netic, ka varēs ietekmēt procesus sabiedrībā un daudziem nav motivācijas iesaistīties.

Tādu indivīdu sabiedrību, kura apzināti un ar atbildību apvienojas, lai strādātu sava labuma gūšanai un sabiedrības labuma gūšanai, sauc par pilsonisku sabiedrību.4
Pilsoniska sabiedrība var izveidoties tikai demokrātiskā valstī. No otras puses – tikai pilsoniska sabiedrība var nodrošināt demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Pilsoniska sabiedrība veic valsts pārvaldes struktūru uzraudzību, nepieļaujot demokrātijas nevienlīdzību. Pilsoniska sabiedrība pārstāv to grupu intereses, kuras nevar sevi pārstāvēt ne ekonomiski, ne politiski. Nevalstiskās organizācijas spēj iesaistīt plašu sabiedrība daļu.

Dažās teorijās par pilsoniskas sabiedrības elementiem uzskata visus formālos un neformālos veidojumus, kas ir neatkarīgi no valsts, ģimenes un uzņēmējdarbības (tātad ir privāti), bet nav saistīti ar reprodukciju (ģimenes saitēm) un produkciju (ražošanu). Citās teorijās pilsoniskas sabiedrības elementi ir visas privātās (no valsts neatkarīgās) struktūras, ieskaitot uzņēmumus un ģimenes.

Valsts uzdevums ir gādāt, lai pilsoniskajai sabiedrībai nebūtu šķēršļi pašorganizēties savu jautājumu risināšanā.5
Kā varu sadarboties ar citiem? Pilsoniskā sabiedrībā pastāv gan formāli sadarbības tīkli (piemēram, NVO, fondi, arodbiedrības, baznīcas) un neformāli (piemēram, interešu grupas, interneta kopienas un brīvā laika pavadīšanas paziņu loks).
Savstarpējās sadarbības veidi:
indivīds – indivīds (piemēram, kaimiņš palīdz kaimiņam iepirkties vai vienkārši parunājas);
formāls sadarbības veids - nevalstiskā organizācija, kas ir juridiski reģistrēta organizācija. NVO visos novados un pilsētās ir piemērs, kā cilvēki apvienojas, lai, piemēram, risinātu nodarbinātības jautājumus, lai īstenotu sporta un kultūras pasākumus. Tas nozīmē - lai darītu lietas, kuras šobrīd valsts nespēj izdarīt vai arī nepievērš tām uzmanību.
Neformāls sadarbības veids – interešu grupa, kas nav juridiski reģistrēta organizācija. Cilvēki apvienojas, lai realizētu savas intereses vai kopīgi risinātu problēmu. Piemēram, apvienojas bērnu – invalīdu vecāki. Grupas mērķis – vienam otru atbalstīt.
Indivīds (kā formāls vai neformāls veidojums) sadarbojas ar valsti. Tas nozīmē –negaidīt, kamēr, piemēram, pašvaldība pieņem kādus noteikumus, kas mūs pēc tam skars.
Indivīda un organizāciju ietekme uz valsts institūcijām. Katrs indivīds var ietekmēt dažādu dokumentu izstrādi vai arī paust viedokli. Uz to ir jātiecas, jo kamēr klusējam, neviens neko nedzird.6
Kas ir nevalstiskais jeb trešais sektors? Ja tradicionāli dalījums ir valsts sektors, biznesa sektors un nevalstiskais sektors, tad nevalstiskais sektors ir viss, kas ārpus valsts un biznesa. Patiesībā, tie ir cilvēki. Piemēram, cilvēki uz ielām, cilvēki nevalstiskajās organizācijās, cilvēki, kas iet demonstrācijā vai piketē.7

Kāpēc rodas NVO? Jo sabiedrībā pastāv kāda vajadzība, kuru nerisina ne valsts, ne pašvaldība, ne bizness. Lai šo vajadzību apmierinātu, parasti rodas kāda NVO.8
Iespējas NVO: 1) darīt kaut ko savas dzīves uzlabošanai (piemēram, cilvēki, kas cietuši no vardarbības vai kuriem rūp vides saglabāšana). Vienam ir ļoti grūti cīnīties. Protams, to var darīt. Bet, ja atrod domubiedrus, kopā ir lielāks spēks. 2)Pašapliecināties (profesionālā un personiskā izaugsme), piemēram, rakstot projektus, tiekoties ar dažādu institūciju pārstāvjiem u.c. 3) pirmajai darba pieredzei (kā brīvprātīgajiem).9

Kas ir nevalstiskās organizācijas Latvijā? Nevalstiskās organizācijas ir organizācijas, kas veidojušās bez peļņas gūšanas mērķa, uz privātas iniciatīvas pamata. Latvijā ir divi nevalstisko organizāciju veidi – biedrības un nodibinājumi.
Biedrības un nodibinājumi: Biedrību un nodibinājumu likumā lietoti termini biedrība un nodibinājums. Līdz 2006. gada 2. janvārim pilnīgi visas sabiedriskās organizācijas un to apvienības Latvijā bija jāpārreģistrē Uzņēmumu reģistrā par biedrībām vai nodibinājumiem, - tā paredz jaunais Biedrību un nodibinājumu likums, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Pārreģistrācija bija jāveic, jo mainījusies līdzšinējā normatīvā bāze, kas regulē nevalstisko organizāciju darbību Latvijā un kas ir vērsta uz šī sektora tiesisko sakārtošanu un darbības uzlabošanu. Organizācijas, kas nebūs laicīgi pārreģistrējušās, tiks likvidētas likumā noteiktajā kārtībā.
Biedrība un nodibinājuma atsšķirības: Biedrība ir brīvprātīgu personu apvienība, kas darbojas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Tātad tā ir biedru organizācija, kurā apvienojas personas uz biedrošanās principa pamata. Savukārt nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai. Nodibinājumā nav biedru. Tam var būt viens vai vairāki dibinātāji, kuru dibinātāja statuss saglabājas uz mūžu. Turklāt ne vienā, ne otrā gadījumā mērķim nav peļņas gūšanas rakstura. Pēc pārveidošanas biedrības var saglabāt iepriekšējo organizācijas nosaukumu, ja vien tajā nebija ietverti vārdi nodibinājums vai fonds. Turpretim nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds fonds vai nodibinājums.
Daudzi cilvēki izvēlas neiesaistīties. Kāpēc?
nav motivācijas sadarboties ar citiem;
bailes iesaistīties, jo tiklīdz pasakām vārdu, ir jāuzņemas atbildība;
es neko nevaru panākt, visu izlems augstākie spēki
iepriekšēja negatīva pieredze – kādreizējais mēģinājums griezties pēc palīdzības bijis neveiksmīgs. Un ir zudusi ticība. Ja pirmajā reizē nav bijusi atsaucība, tad cilvēki bieži atmet ar roku.
Kāpēc bija jāpārreģistrē NVO? Ko pārreģistrējoties iegūst nevalstiskā organizācija? Pirmkārt, tā netiek likvidēta. Tā var turpināt darbību, pretendēt uz sabiedriskā labuma statusa iegūšanu, risināt sabiedrībā aktuālas problēmas un īstenot gan vietēja, gan starptautiska mēroga projektus.
[www.nvo.lv]