Liepēnietis Reinis Pudāns mācās Latvijas Policijas akadēmijas 3. kursā un vēl pavisam nesen, esot praksē Liepas policijas iecirknī, noķēra vienu no Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādes izbēgušajiem bandītiem.
Reinis stāsta, ka viņa tēvs arī bijis policists. Turklāt pašam vienmēr paticis sports un vēlāk atklājis vēlmi palīdzēt citiem.
Jautāts, kā puisis jutās, noķerot vienu no bandītiem, Reinis nedaudz apdomājas un stāsta, ka tas esot bijis diezgan interesanti.
“Ziņās jau iepriekš dzirdēju, ka no Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādes izbēguši divi puiši. Taču trešdienas rītā mums iecirknī to pa-ziņoja un atklāja, ka viens no izbēgušajiem Liepā jau noķerts. Ar iecirkņa inspektoru veicām operatīvos pasākumus. Braucām apgaitā, pārbaudījām mājas. Un mums pa-veicās, jo, braucot garām kādai lauku sētai, saimnieks nobažījies stāstīja, ka viņa šķūnītī kaut kas esot. Ilgi neminstinoties, iegājām un redzējām, ka šķūņa stūrī tup puisis. Uzmaucis maisu uz galvas, trīcēja. Viņš bija nosalis,” atminas Reinis un atklāj, ka pirmajā brīdī pats esot bijis nobijies.
“Saucām uzvārdā, bet viņš neatsaucās. Jocīgi bija... Bīstams noziedznieks. Tikpat labi viņam varēja rokā būt kāds ierocis. Bet viss noritēja normāli. Viņš padevās pats,” stāsta topošais policists un turpina: “Jutos labi. Tā bija mana pirmā pieredze un līdzdalība, noķerot izbēgušu bandītu. Vispār jau situācija valstī ir traka. Šķiet, ka noziedzības līmenis ar katru gadu aug. Domāju, ka problēmas nāk no ģimenēm. Vecākiem vairāk laika un uzmanības jāvelta saviem bērniem. Nevajag ļaut klaiņot apšaubāmās draugu kompānijās. Svarīgi, lai bērnam būtu aizraušanās, vaļasprieks, ko darīt brīvos brīžos,” domās dalās puisis.
Jautāts, kā Reinis pats vērtē policijas darbu, puisis atbild, ka viss jau ir labi, bet būs vēl labāk.
“Pamazām tiek celta policistu kvalifikācija un bez speciālās izglītības šajā amatā strādāt nedrīkstēs. Domāju, ka ir daudz tādu, kas policijas darbā jāmaina. Šobrīd trūkst ļoti daudz policijas darbinieku. Tie, kuri strādā, ir pārkrauti ar darbiem un pienākumiem. Protams, viss skaidrojams ar zemo atalgojumu un tā tālāk. Pašam gribētos policijas tēlu padarīt gaišāku. Jā! Tas varētu būt mans mērķis. Arī akadēmijā mums stāsta, ka iekritīsim pie marinētajiem gurķīšiem un paši tādi paliksim. Ceru, ka ar mani tā nenotiks. Ir cilvēki, kuri neuzticas policijai, bet ir vajadzīgs laiks, lai pierādītu pretējo. Vai pēc akadēmijas beigšanas atgriezīšos Liepā? Nezinu. Gan jau dzīve iegrozīs mani īstajās sliedēs. Patiesībā mājās strādāt ir grūti, jo ikdienā jātiekas un jāuzrauga draugi. Arī praksē vēlējos būt pilsētā, nevis savā pagastā. Jo nav viegli aizrādīt savējiem. Draugus zaudējis vēl gan neesmu. Bet gadās, ka pēc kāda aizrādījuma parunājos, saku, ka tāds ir mans darbs, tāds likums un ka tā rīkoties nedrīkst. Daži saprot, citi ne,” atklāj Reinis.
Puisis stāsta, ka ir interesanti iegūt akadēmiskās zinības, bet, kad sastopas ar situācijām praksē, redz, ka daudz kas dzīvē ir citādāk. Nepieciešamas psiholoģijas zināšanas. Jāprot kontaktēties ar dažnedažādiem cilvēkiem.
“Gadās dažādas neparedzētas situācijas. Vienmēr smagi ir ģimenes skandāli. Un daudz ir tādu, kuru cēlonis ir alkohola lietošana. Policista darbs ir smags un bīstams. Tāpēc svarīgi, lai uz izsaukuma vietu dotos divi policisti, nevis viens. Arī pats ne reizi esmu juties nedrošs par savu dzīvību,” stāsta Reinis.
Jautāts, kādam jābūt labam policistam, puisis atzīst, ka zinošam un izglītotam. Ir jāzina pienākumi un tiesības. Jāprot runāt un uzklausīt. Bet tas nāks ar laiku. Vajadzīga pieredze.
“Ko man nozīmē policista formas tērps? Tas uzliek pienākumus. Ieliek rāmī. Nejūtos augstāks, bet jūtos tā, ka man jārāda citiem piemērs. Vienmēr formai ir jābūt kārtīgai un nopucētai. Tas mums Policijas akadēmijā ir iemācīts. Gadu dzīvojām kazarmās un tur mums iedzina disciplīnu. Patiesībā, ar vai bez formas, cenšos rīkoties pareizi un palīdzēt līdzcilvēkiem,” tā topošais policists Reinis Pudāns.