 antivirus.lv
19. marts [2007]
Antivīrusu eksperti, apkopojot datus, izveidojuši savdabīgu globālā
interneta bīstamības karti. Pēc tās datiem ar 0.7% bīstamu interneta
vietņu Latvija šobrīd ierindojas 44. vietā starp pētītajām valstīm.
Eiropā un arī pasaulē ar ļoti augstu drošības līmeni izceļas Somija –
tajā konstatēts tikai 0,1% bīstamu interneta vietņu, bet Rumānija
izrādījusies viena no bīstamākajām valstīm pasaulē – 5,6% tās interneta
resursu var sagādāt nepatikšanas. Starp Baltijas valstīm Latvija
ierindojusies pa vidu, jo Igaunijā konstatēti 2,3%, bet Lietuvā 0,5%
bīstamu interneta vietņu.
Viens no izplatītākajiem kibernoziegumiem mūsdienās -
datorkrāpniecība (phishing) - bieži paredz interneta lietotāju
ievilināšanu īpaši sagatavotās interneta vietnēs, kas satur kaitīgos
kodus. Nav retums arī tādi gadījumi, kad saites uz šādām ļaundabīgām
vietnēm vai pat paši kaitīgie kodi parādās legālās interneta vietnēs,
kas tiek uzskatītas par ļoti uzticamām. Interneta lietotāji, kuru
datoros izdodas ieperināties ļaundabīgajām programmām, parasti riskē ar
to, ka viņu datori tiks slepus izmantoti kibernoziegumu veikšanai, bet
dažreiz arī ar savu virtuālo maciņu saturu.
Cik bīstamu interneta resursu šobrīd ir? Kā atšķiras risks
sastapties ar ļaundabīgu vietni atkarībā no tās piederības konkrētam
augstākā līmeņa interneta domēnam? Kāda ir iespējamība, ka interneta
vietnē ievadīta e-pasta adrese nenokļūs pie spameriem? Uz šiem
jautājumiem ir rodamas atbildes kompānijas McAfee speciālistu izveidotā
kartē „Mapping the Mal Web”, kas aptver 256 augstākā līmeņa domēnus ().
Saskaņā ar „Mapping the Mal Web” datiem visvairāk bīstamo
resursu ir maziņās Klusā okeāna salas Tokelau domēnā (.tk) - 10,1%
vietņu. Savukārt starp lielajām valstīm piederošajiem domēniem
riskantākie ir Rumānijas (.ro, 5,6% bīstamu vietņu) un Krievijas (.ru,
4,5% bīstamu vietņu) domēni. Bīstamākais vispārējais domēns ir .info,
kur 7,5% vietņu klasificētas kā bīstamas, un tam seko .com ar 5,5% šādu
vietņu.
Dažu domēnu vietnēs dažādas darbības, piemēram, reģistrēšanās
vai failu lejupielādēšana, ir krietni bīstamākas nekā citos domēnos.
Piemēram, savas e-pasta adreses ievadīšana kādā no .info domēna vietnēm
73,2% gadījumu var izraisīt surogātpasta saņemšanu. Toties domēnā .gov,
kas ir vienīgi ASV valdības iestāžu rīcībā, nav atrasta neviena bīstama
vietne. Pētījuma dati ļauj secināt, ka tajos domēnos, kur reģistrācija
ir par brīvu vai par nelielu samaksu, turklāt ir tikai minimāla
kontrole, risks ir lielāks nekā citos augšējā līmeņa domēnos.
„Liels daudzums kibernoziegumu mūsdienās tiek veikts,
izvietojot interneta resursos dažāda veida ļaundabīgos kodus,” stāsta
Valdis Šķesters, antivīrusu kompānijas Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā.
„Tāpēc ir svarīgi apzināt, cik ļoti kāda konkrētā kibertelpas daļa ir
„piesārņota”. Augstākā līmeņa domēns .lv salīdzinājumā ar citiem ir
vērtējams kā vidēji drošs.”
| 
