Lai gan zinām, ka ikdienā organismam nepieciešama ar dažādām vielām bagātināta ēdienkarte, ēdot par to nedomājam. Lai nesabojātu savu veselību un neaptaukotos, ēšanas režīms ir pareizi jāsakārto. Nedrīkst pieļaut tradicionālas kļūdas – jāēd laikus, bez steigas, nedrīkst aizmirst brokastis, toties jāaizmirst saldumi, vēlas vakariņas un jāizvairās uzturā lietot pārlieku daudz sāls.

Ikdienas steigā bieži vien nokavējam ierastās ēdienreizes, tāpēc pēc tam ar lielāku kāri ķeramies pie ēdiena. Protams, apēdam vairāk, nekā tas būtu vajadzīgs. Līdz ar to barības pārpalikums netiek pilnībā sagremots un sākas problēmas – vēders uzpūšas vai aizcietē. Dietologi iesaka ēst četras līdz sešas reizes dienā nelielām porcijām. Starp pamatēdienreizēm var baudīt augļus, jogurtu, tēju, arī cepumus, taču nedrīkst pārlieku aizrauties ar šādiem kārumiem.

Kā zināms, parasti pukojamies, ka brīvdienās ielūkojamies virtuvē biežāk, nekā tas būtu vajadzīgs. Lai arī pirms brīža esam sātīgi paēduši, miera nav – jāmeklē kaut kas graužams Šādā situācijā vislabāk redzamā vietā virtuvē var nolikt kāpostus, burkānus vai ābolus. Grēkojam arī ar to, ka ēdam smagu barību pēc pulksten 18.00. Lielā kļūda (to visi labi zinām, bet tomēr darām!) ir likties gultā, kad mirkli pirms tam ir krietni ēsts. Rezultāts – slikts miegs un lieki tauku kilogrami.

Visnepatīkamākās asociācijas rodas tad, kad izdzirdam speciālistu ieteikumu atturēties no saldumiem. Protams, uzreiz būs grūti no tiem atteikties, taču ar nelielu pacietību un pakāpeniski to nebūs grūti izdarīt. Galvenais – saldumus lieliski var aizstāt daudzi un dažādi augļi.

Mazāk dzirdēts, ka arī gaļu pārlieku daudz nevajadzētu izvēlēties par savu sabiedroto ēdienreizēs. Gaļu iesaka ēst ne vairāk kā trīs līdz četras reizes nedēļā, taču no tās atteikties pavisam nebūtu prātīgi. Gaļa veicina nepieciešamā hemoglobulīna saglabāšanu. Ar ko gaļu aizvietot? Protams, atbilde ir vienkārša – ar zivīm. Zivju eļļa sekmē sirds darbību un atstāj labvēlīgu iespaidu uz asinsvadiem.

PADOMI

• No rītiem, ja arī apetītes nav, noteikti jāpaēd. Tās var būt vieglas brokastis! No rītiem ir mazāk riska tikt pie taukiem!

• Jāievēro pulkstenis, kad sāk mākt izsalkums. Pie tā jāturas ik reizi, kad domājat par savu nākamo ēdienreizi!

• Pēc vakariņām drīkst atļauties glāzi kefīra, tēju ar pienu, ķīseli, kas nav salds.

• Nedosim priekšroku baltmaizei!

Dienā jāpietiek ar 300 gramiem maizes. Tiem, kas ir apaļīgi, šī norma jāsamazina uz pusi.

• Maisiņi zem acīm izzūd, ja sāli lieto minimāli.

• Ēdiens jākošļā pēc iespējas lēnāk un pamatīgāk! Kas ātri ēd, tas sarij daudz gaisa.

• Paņemsim divas šokolādes – vienu piena un otru melnās šokolādes tāfelīti. Pirmajā būs vairāk piena tauku un tā būs saldāka, tā satur 30 procentus kakao. To apēdot, sāta sajūta neveidosies. Līdz ar to uzreiz varēs apēst divas tāfelītes. Otra ir rūgtāka, tā satur astoņdesmit procentus kakao un to tik daudz nevarēs apēst.

• Pašam biežāk ir jāgatavo ēdiens no svaigiem produktiem!

• Ēšanai vienmēr vajag atrast laiku, jo tā ir patīkama nodarbe!

EKSPERTA VIEDOKLIS

Andis Brēmanis, dietologs

Nevajag dzīvot pusbadā, bet jāsakārto ēdienkarte!

Lai neaptaukotos, no vienas puses, ir jāaktivizē fiziskās nodarbības ikdienā. Dūšīgam cilvēkam vairāk jāstaigā kājām. Ja cilvēks ir slaidāks, tad var apmeklēt baseinu, vingrošanas nodarbības. Citiem patīk dejošana – līnijdejas vai vēderdejas. Vīrieši parasti ir iecienījuši svaru zāli. No otras puses, jābūt sakārtotai un pārdomātai ēdienkartei. Nevajag ierobežot ēšanu un dzīvot pusbadā. Tā būs kampaņa, bet nebūs izeja. Ja ir vēlēšanās tikt galā ar šo problēmu, tad jāseko līdzi tam, kāda ir ikdiena. Labāk ir ēst biežāk un mazāk, nevis retāk un daudz.

Ikdienā cilvēki pārāk daudz savā ēdienkartē izvēlas konservus. Desa, šķiņķis, kūpināta zivs, zirnīši, kukurūza, ko var ilgi glabāt, ir konservi. Zināmā mērā arī siers ir konservs. Šķiņķī ir krietni vairāk sāls nekā gaļā, ko cep, sutina vai vāra. Sierā savukārt ir daudz tauku, kā nav biezpienā, pienā vai kefīrā. Limonādē, piemēram, Tarhūnā, vai kvasā ir daudz cukura, vairāk nekā dzerot tēju vai kafiju ar cukuru.

Dažkārt cilvēkiem nav laika paēst, tāpēc vakarā viņi pārēdas. Cik daudz drīkst ēst, lai saglabātu mērenību šajā procesā? Tas atkarīgs no tā, kāda ir cilvēka fiziskā slodze. Cik cilvēks ir aktīvs un cik enerģijas tērē, tik daudz viņam nepieciešams uzņemt barības. Graudaugi, maize, milti un biezputra ir cieti saturoši produkti. Gremošanas traktā ciete tiek sašķelta un rodas glikoze, kas lēnām uzsūcas un apgādā organisma muskuļus, smadzenes ar enerģētisko materiālu, kas ir pamatelements organisma vajadzībām. Jo cilvēks ir aktīvāks, jo šis pamatelements ir vairāk vajadzīgs. Tas, kurš visu dienu dara fizisku darbu, var apēst kukuli maizes, bet tam, kurš visu dienu sēž pie datora, pietiks ar pāris šķēlēm maizes. Priekšroka, protams, ir jādod rudzu maizei, kas apstrādes procesā nezaudē savu bioloģisko vērtību. Arī kliju, pilngraudu, kviešu maize, kas papildināta ar sēkliņām, veseliem graudiem, jāizvēlas pirmām kārtām. Jubilejā un svētkos var atļauties kliņģeri, plātsmaizi un pīrādziņus.