Liela daļa Eiropas šokolādes tiek ražota tieši no šajā reģionā iegūtajām kakao pupiņām, bet no Latīņamerikas piegādātās pupiņas uzskata par augstvērtīgāku un ekskluzīvāku produktu.

Vispirms kakao pākstis nogriež no koka ar garā kātā piestiprinātu mačeti. Kad tas izdarīts, ar to pašu mačeti vai koka kluci tās pāršķeļ. Katrā pākstī ir aptuveni 20—50 krēmkrāsas pupiņu, kas pārklātas ar baltu masu, ko noņem ar rokām. Tālāk notiek fermentācijas process, kura laikā pupiņas tiek padarītas nedzīvas, lai tās neuzdīgtu, bet kļūtu brūnas. Pupas vai nu saliek kaudzē un pārklāj ar banānu lapām, vai ievieto koka kastēs, kurām ir vairākas atveres. Pēc piecām sešām dienām tās jāizžāvē. Parasti to dara, uzberot pupiņas uz bambusa matračiem, un žāvē saulē vai ievieto īpašās malkas krāsnīs. Kad pēc vairākām dienām pupiņas kļuvušas sausas, tās ir gatavas transportēšanai, taču tās nedrīkst uzglabāt kopā ar citiem produktiem un jāievēro gan noteikts gaisa mitrums, gan temperatūra. Nākamais solis ir pupiņu grauzdēšana, kas notiek lielos, rotējošos aparātos augstā temperatūrā. Pēc tam tās ievieto lobīšanas mašīnā, kurā pupiņu apvalks tiek atdalīts no iekšējās daļas — nibiem. Nibus sasmalcina, līdz tie pārvēršas vienveidīgā, tumšā šokolādes šķidrumā, ko dēvē par šokolādes liķieri.

Galvenās šokolādes sastāvdaļas ir šokolādes liķieris, kakao sviests un cukurs. Šo izveidoto masu žāvē, kamēr tā pārvēršas rupjā, brūnā pulverī, kuru pēc tam izlaiž caur īpašiem dzelzs veltņiem, kas sasmalcina visas mikstūras sastāvdaļas, padarot to viendabīgu un gludu. Iegūto masu sapilda kon- šās — apaļās formās, un šokolāde ir gatava padoties, lai pārvērstos par kārdinājumu.

Šokolādes pagatavošanas procesā ir būtiska jebkura sīkākā detaļa — temperatūras svārstības, intervāli starp pupiņu malšanu, proporcijas, tādēļ katra uzņēmuma šokolādes pagatavošanas recepte tiek glabāta noslēpumā. Dažādās krāsas, piemēram, rozā, iegūst, pievienojot baltajai šokolādei ķiršu pulveri.